//

   Kurš putniņš agri ceļas, agri kādu arestē.

***

  Ziemassvētku dienā satiecies ar draugiem. Aizejat uz mežu. Apmainieties ar pašceptām piparkūkām un iedzerat viens par otru. Un tad ej mājās pīrāgus cept.

////

 Es tagad jūtos kā krutākais cilvēks pasaulē,

jo man ir mandarīni! Tev gan nav.

,,,,

 






I'm craaazy about Tiffany's

.

Don't stop believin'           

..

       




             Imagine all the people, 

         Living for today.

...

When you try your best, but you don't succeed...                          

When you get what you want, but not what you need...

When you feel so tired, but you can't sleep...         

Stuck in reverse.

                                          And the tears come streaming down your face...

                                        When you lose something, you can't replace...

                                       When you love someone, but it goes to waste...

                                      Could it be worse?

Mainīt.

     Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai, kā dienā būtu, pat naktī gaišs. 

   Un kurš gan cits to paveikt spēs, 

  ja ne es?

Finally!

Christmas is coming to town.

Eat one cupcake, than eat other.

   Pa šīm četrām brīvdienām es ēdu divas picas. Mandarīnus. Divas šokolādes. Cepumus. Cita veida cepumus. Kūciņas. Un vēl viskautko. Piesātinātas brīvdienas.

Sūds ar karameli vafelē.

 Hello, Hello. Jauku jums vakaru. 
Un vispār šo nedēļu.

Tu gribi teikt, ka tā nav taisnība? Bet tā ir.

Es zinu tikai to,
Ka beigtu Napoleonu
Aprok zemē,
Lai tas nesmirdētu,
Bet dzīvu kaķēnu baro ar
Siltu pienu!

Puķu bērni.

Un tad es reiz nolēmu

Iemācīties dzīvot,

Ar prieku dzīvi apceļot.

Un tad vēl es nolēmu

Iemācīties mīlēt,

Lai nevajag tumsā

Taustīties un zīlēt.

Un tad jau ataust acīs rīts,

Viss dzīvē mīlestībā tīts.

Ja tā gudrība piņemās,

Nebaidās un atverās.

Mēs esam puķu bērni

Gaismas staros,

Kas atrod prieku

Ceļos īsos un garos.

Mēs esam puķu bērni

Gaismas staros,

Kas atrod prieku

Ceļos īsos un garos.

Un tad vēl es nolēmu

Iemācīties saprast,

Lai varētu

Ar kontrastiem

Pasaulē aprast.

Un tad vēl es nolēmu

Iemācīties sajust,

Kā vienaldzībā nepazust.

Un tad jau ataust acīs rīts,

Viss dzīvē mīlestībā tīts.

Ja tā gudrība piņemās,

Nebaidās un atverās.

Mēs esam puķu bērni

Gaismas staros,

Kas atrod prieku

Ceļos īsos un garos

   /Livingstons-Puķu bērni/

It all makes you feel better.

Jo zini, ka tādi kā tu un es, vien divi uz Zemeslodes.

Tici sev un es arī ticu tev, roku dod un tik dari, mēs kopā varam..

                                                                 Neviens sapnis-nekad nav par lielu.

                                                            Neviens sapņotājs-par mazu.

Neviens nesaprot. Bet runā.

"Cilvēki nevar iedomāties, kā es jūtos. To nezina neviens. Neviens nav tiesīgs spriest par to, ko esmu izdarījis ar savu dzīvi, [..] jo nav pabijis manā ādā katru šīs dzīves murgaino dienu un bezmiega nakti''

Vikai.

Čau visiem. Es tā saktos, ka man šis blogs pamazām pārvēršas par bilžu glabātuvi. Tā kā man jau nāk miegs, neko daudz nerakstīšu. Vienkārši apsolīju Vikai šodien uztaisīt. Gan tava, gan mana dzīve ir baigais čakars. Kaut tev viss turpmāk būtu labi, kaut man arī. Šeit arī bildes, par godu mums. Lai tev uzlabojas garstāvoklis, Vikiņ :).

Mad world.

Sveiciens jums arī šodien! Man šodien bija astoņas stundas, un mana galva jūtas pārpildīta tukša. It kā neit kopā, bet ir apmēram tāda sajūta.
Vakar beidzot iesāku lasīt Paulu Koelju ''Alķīmiķis''. Man šī grāmata kādu laiku stāvēja plauktā, tā arī neaiztikta. Bet tā kā visi teica, ka tā ir laba, beidzot paņēmu un sāku lasīt. Diemžēl, nezinu vai šodien sanāks palasīt, jo rīt kontroldarbs vēsturē. Aj, vēl sestdienā uz skolu. Noriebušies jau daži klasesbiedri, jums, visticamāk, nesaprast kādēļ. Īstenībā, man nav īpaši ko rakstīt, vienkārši gibēju kādas bildes peivienot. Diez var vairākas vienā rakstā? ;D

Sveiciens :)

        Tikko izveodoju šo blogu. Neko daudz te vēl  nesaprotu. Patiesībā, es nezinu ko šeit pašlaik rakstīt.;D Mēģināšu pievienot bildi, redzēsim kā sanāks. Ir svētdienas vakars. Rīt diemžēl jau skola. Protams, negribas. Laikam vēl ir kāds mājas darbs-bet vieglie. Eh, labi. Šis bija tāds ļoti īss ierkasts, gribu redzēt, kā viss izskatīsies. Bet vēlāk jau būs garāki, gan par manu dzīvi, gan vienkārši par kādām bezsakarīgām lietām, kas tobrīd iešausies prātā.