***

            Heh, nu šodien man bij tikai 5cas stundas, tas nozīmē-līdz 13:00. Visu dienu laiks bija drūms. Nākot no skolas lija lietus, man, protams, ne lietussargs, ne vējjakas, ne maiņas apavi. Tā lūk manas kurpes, visticamāk, pabojājās vēl vairāk, jo bija jau dziezgan saplīsušas. Un tā kā lietus, laukā nevar iet. Nu labi var, bet jūs sapratāt. Tā nu e sjau no kādiem 14:00 sēžu kompī un teju neko nedaru. Un tad vēl es skype sastrīdējos ar to džeku, ar kuru mums bija joks, ka esam vīrs un sieva. Es tikai kaut ko stulbi pajokoju, un viņš sāka stāstīt, ka man jāpaaugas un, ka es vairs neesmu vispār nopietna. A ko viņš domā, tā jau visu laiku jābūt nopietnai un es pat sūda skyp'ā nevarēšu gvelzt kaut ko tāpat? Un jūs neticēsiet, bet es rīt patiešām braucu pirkt izlaiduma kleitu. Bet novēliet man veiksmi ;). Ak jā, pati neatceros kā, bet uzgāju blogu kurpju kaste, kurš man uzdzena vēlmi kaut ko filozofēt. Nu jā, tā tā meitene tur dara-filozofē par niekiem, bet ļoti interesanti. Tā jau ir, pašas mazākās lietas var būt visstiprāk saistošās un fascinējošākās. Un klases biedrene man šodien veltīja šādus vārdus ''tu beigsi skolu kā zubre''. Jūs pat nenojaušat, kā man gribējās viņai iemaukt. Ja salīdzinātu manas zināšanas un kāda cita, kurš mācās kaut drusku labākā skolā, tad mans līmenis būtu superzems. Jo te jau visi vienkārši domā, ka es esmu paraugmeitene. Bet es vienkārši neesmu cirve, kā dažs labs + vēl māku špikot. Un kā kretinē, ka uzskata par paraugmeiteni. Viņi pat mani nepazīst. Es nevaru viņiem atvērties, un paši, klasesbiedri pārsvarā, pie tā vainīgi. Vienmēr aprunāja, apdirsa un dara to vēljoprojām. Viņi gaida, ka es ar viņiem draudzēšos un tusēšos? Kapēc, lai es to darītu, ja viņi visus šos deviņus gadus mani pazemojuši? Viņiem nav ne jausmas, kāda es esmu ar saviem nedaudzajiem tomēr īstajiem draugiem. Kāds man prieks, ka man tikai nedēļa vēl skola un tad sākas eksāmenu laiks. Ne jau eksāmenu dēļ prieks, bet gan tādēļ, ka skolas beigas. Kad es aptveru, ka man šie cilvēki vairs nebūs jāsatiek diendienā. Oh, kāds prieks. Bet šī nedēļa, laikam, vilksies gara. Jo man jau tagad ir tāds besis skolā, ka pat raudāt dažbrīd gribas. Laikam būs tas arī jāizdara un tad būs miers. Nu tad, uzredzēšanos.