ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Puķu bērni.


Un tad es reiz nolēmu
Iemācīties dzīvot,
Ar prieku dzīvi apceļot.
Un tad vēl es nolēmu
Iemācīties mīlēt,
Lai nevajag tumsā
Taustīties un zīlēt.
Un tad jau ataust acīs rīts,
Viss dzīvē mīlestībā tīts.
Ja tā gudrība piņemās,
Nebaidās un atverās.
Mēs esam puķu bērni
Gaismas staros,
Kas atrod prieku
Ceļos īsos un garos.
Mēs esam puķu bērni
Gaismas staros,
Kas atrod prieku
Ceļos īsos un garos.
Un tad vēl es nolēmu
Iemācīties saprast,
Lai varētu
Ar kontrastiem
Pasaulē aprast.
Un tad vēl es nolēmu
Iemācīties sajust,
Kā vienaldzībā nepazust.
Un tad jau ataust acīs rīts,
Viss dzīvē mīlestībā tīts.
Ja tā gudrība piņemās,
Nebaidās un atverās.
Mēs esam puķu bērni
Gaismas staros,
Kas atrod prieku
Ceļos īsos un garos
   /Livingstons-Puķu bērni/

1 komentārs: